Svētdien, 16.jūnijā Ogres stadionā noslēdzās 25.Valsts prezidenta balva vieglatlētikā, kurā šogad uzvaru valstu kopvērtējumā izcīnīja Igaunijas komanda. Individuāli augstvērtīgāko rezultātu vīriem ar 1149 IAAF punktiem sasniedz Igaunijas diska metējs Martins Kupers, savukārt dāmām pārliecinoši labākais rezultāts noturējās Lietuvas šķēpmešanas rekordu uzstādījušajai Livetai Jasiunaitei ar 1152 IAAF punktiem.
Sestdienas vakarā līdzjutējus iepriecinājusī Laura Ikauniece svētdien pārstāvēja Latvijas izlasi 100 metru barjerskrējienā. Par uzvaru šajā distancē Ikauniece cīnījās ar savu kolēģi, Igaunijas daudzcīņnieci Gritu Šadeiko. Finiša līniju pirmajai sasniegt izdevās Šadeiko, uzvarot ar rezultātu 13,40 sekundes. Savukārt Ikauniece bija otrā ar 13.45 sekundēm, par četrām simtdaļām apsteidzot baltkrievieti Krjstanu Čurjlu.
Vīru 110 metru barjerskrējienā Latvijas sportistiem pagalam neveicās. Kristaps Sietiņš jau distances sākumā aizķērās aiz barjeras un finišu nesasniedza, savukārt Armandam Buividam visvājākais rezultāts no visiem finišējušajiem. Pārliecinošu panākumu guva skrējiena favorīts Vitālijs Parohonka, vienīgais izskrienot no 14 sekundēm ar rezultātu 13.68 sekundes.
Līdz individuālajai uzvarai trīssoļlēkšanā aizsniegties neizdevās Elvijam Misānam. Tālāku rezultātu smilšu bedrē izdevās sasniegt baltkrievu atlētam Maksimam Ņastarenkam, kurš pārsniedza 16 metrus ar rezultātu 16,29, savukārt Misāna uzrādītais rezultāts 15,89 metri ļāva Latvijas izlasei tikt pie pārliecinošas uzvaras Baltijas mačsacīkstes vērtējumā.
Pusapļa sprintā cerības tika liktas uz Latvijas rekordistu Jāni Leiti, taču viņa sasniegtais rezultāts 21,56 sekundes palika tieši aiz labākajiem trīs. No Baltkrievijas sprintera Maksima Hrabarenkas Leitis atpalika vienu simtdaļu. Savukārt par uzvarētāju 200 metru sprintā kļuva lietuvietis Gedemins Truskausks, finišu sasniedzot 21,29 sekundēs.
Iepriecinošāks bija iznākums dāmu pusapļa sprintā. Patrīcija Roshofa ar 24,37 sekundēm piekāpās tikai Lietuvas skrējējai Akvilei Andriukaitei, kura uzvarēja 200 metru distancē ar 23,83 sekundēm.
Kārtslēkšanas sektorā par uzvaru cīnījās Mareks Ārents, kurš ar 5,25 metru latiņas pārvarēšanu dalīja individuāli labāko rezultātu ar Norvēģijas sportistu Eiriku Dolvi. Aiz abiem labākā rezultāta sasniedzējiem palika slavenā Igaunijas daudzcīņnieka Erki Nola dēls Robins.
Pati saspringtākā cīņā šī gada Prezidenta balvas izcīņā risinājās dāmu tāllēkšanā. Sešas sportistes pārsniedza sešu metru atzīmi, ļoti sīvi cīnoties par uzvaru. Uzvaru ar 6,16 metru tālu lēcienu izcīnīja Krēte Verlina, bet otrās vietas ieguvēja Alina Griškaite sasniedza 6,10 metru atzīmi. Cīņā par trešo vietu Tahti Alveru un Gritu Šadeiko šķīra viens centimetrs. Latvijas meitenēm šajā aizraujošajā cīņā iesaistīties neizdevās, jo Klinta Bļusina un Kristīne Deruma abas savos labākajos mēģinājumos aizlēca 5,76 metrus.
Info: Emīls Ozerinskis, Sportacentrs.com
Valsts Prezidenta balva vieglatlētikā no citām sacensībām atšķiras ar to, ka uzvarētājus individuālajās disciplīnas apbalvo uzreiz, sacensību norises vietā, savukārt Prezidenta kausu ieguvējus gan komandu, gan individuālajā kopvērtējumā apbalvo vēlāk, īpašā pieņemšanā pie Valsts prezidenta, Prezidenta pilī. Tur šogad tiksies Igaunijas komandas pārstāvji, kā arī Igaunijas diska metējs Martins Kupers un Lietuvas šķēpmetēja Liveta Jasiunaite.
Valsts Prezidenta balvu vieglatlētikā organizē SIA “Vidzemes Olimpiskais centrs”, Valmieras pilsētas pašvaldība, Ogres novada pašvaldība un Latvijas Vieglatlētikas savienība. Sacensības atbalsta Latvijas Sporta federāciju padome, Izglītības un zinātnes ministrija, ”BTA”, “Ķekavas avots”, ”Nike”, “Vaidava ceramics”, T/C ”Valleta”, ”LIVONIA” un “Mežezers”, “Sēklas un stādi”, ”Maxima” un ”Skandi motors”. Informatīvie atbalstītāji – ”Radio TEV”. Sacensību translāciju nodrošina Sportacentrs.com TV.
Funkcionālais treniņš kvalificēta fizioterapeita vadībā ir tieši tas, kas Tev vajadzīgs, ja vēlies uzlabot savu veselību, pašsajūtu, veidot proporcionālas ķermeņa formas un sagatavot ķermeni jauniem izaicinājumiem gan sportā, gan ikdienā.
Masāžas rullis trigerpunktu terapijai – The Grid un masāžas bumbiņa
Ārstnieciskās vingrošanas augstākais mērķis rehabilitācijas perioda beigās ir atjaunot optimālu fizisko sagatavotību, ļaujot klientam atgriezties ikdienas un brīvā laika, tai skaitā sporta, aktivitātēs.
Variējot aplikāciju tehnikas, teipings sniedz dažādus efektus:
Masāža ir viena no vissenākajām un efektīvākajām ārstēšanas metodēm!